Cilvēks, kurš ir tik garš kā Everests - šāds salīdzinājums izmantojams, ja runājam par nesenu atklājumu Gvadalupes mangrovēs. Tur pētnieki atraduši līdz šim zināmo lielāko vienšūni, ko iespējams redzēt pat ar neapbruņotu aci. Ko zinām par organismiem, kas pārliecinoši dominē uz mūsu planētas?

Par baktēriju daudzveidību un to nozīmi dabā Zināmais nezināmajā studijā iztaujājam Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošo pētniek Jāni Liepiņu.

Raidījumā arī stāsts par izmirušajiem dzīvniekiem tagadējā Latvijas teritorijā. Proti, Latvijas fauna agrāk un mūsdienās atšķiras. Ir dzirdēts par vairākām dzīvnieku sugām, kuras Latvijas teritoriju apdzīvojušas tālā senatnē vai vēl salīdzinoši nesen, bet šobrīd pie mums vairs sastopamas nav. Līdz ar to runa ir gan par izmirušiem dzīvniekiem, kuri nav sastopami ne Latvijā, ne arī citviet, gan izzudušam sugām, kas vēl eksistē, taču no Latvijas kādu iemeslu dēļ ir devušās prom. Zoologs, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja skaidro lielo dzīvnieku jeb megafaunas izmiršanas iemeslus un stāsta par tiem faunas pārstāvjiem, kuri Latvijā kādreiz mituši, bet pakāpeniski mūsu teritoriju atstājuši. Viens no šādiem dzīvniekiem ir tinis.

Pagājušā gadsimta 30. gados notikuši mēģinājumi no Somijas Latvijā ievest divus pārus ziemeļbriežu Bažu purvā pie Kolkas. Dzīvniekus mēģināja iemitināt, balstoties faktā, ka kādreiz tie Latvijā mituši. Pēc pāris gadiem šis eksperiments “izgāzās”, jo mūsu teritorija dzīvniekiem nebija piemērota - ziemeļbrieži tika atstāti karstumā bez ūdens ar vienveidīgu barību purvainajā teritorijā. Līdz ar to jāsamierinās, ka nav iespējams atgriezt Latvijā visus Arktikas dzīvniekus, jo pie mums vairs nav to apstākļu. Tāpat ir noteikts ēdamlietu komplekss, pie kā šie dzīvnieki ir pieraduši. Ja tas tiek atņemts, rodas sarežģījumi.

свернуть