Ave Sol - Atmini sauli ( 1997 ) ( diriģents Imants Kokars ) / ,, Latviešu kordziesmu antoloģija ", III d. , ( 1940 - 1965 ) / Emilis Melngailis ( 15.02.1874. Igatē - 20.12.1954. Rīgā ) / Izcilākais latviešu mūzikas folklorists, pierakstījis aptuveni 5000 tautas melodiju, publicējis Latviešu mūzikas folkloras materiālu trīs krājumus un grāmatu Latvju dancis. Komponista savdabība izpaužas viņa daiļrades pamatžanrā - tautasdziesmu apdarēs un kora oriģināldziesmās, kas intonatīvi izaug no folkloras. Izcils kordiriģents, dziesmusvētku virsdiriģents (VI - IX), aktīvs mūzikas dzīves organizētājs, pedagogs, kaismīgs publicists un mūzikas kritiķis. Melngailis beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju, iestājies un studējis Drēzdenes konservatorijā, bet pabeidzis Pēterburgas konservatorijas kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova. No 1906. līdz 1919. gadam strādā par vācu un angļu valodas pasniedzēju Taškentā. 1920. gadā atgriežas dzimtenē, kur apceļo novadus, pierakstot tautas melodijas, tādējādi saglabājot tās nākamajām paaudzēm. / Tematika galvenokārt saistīta ar latviešu sadzīvi, senatni, ieražām. Darbu pamatnoskaņa vitāla, optimistiska, tomēr Melngailis sacer arī pirmo latviešu rekviēmu (korim a cappella), darbus ar laikmeta sabiedriski politiskās dzīves rosinātu saturu, dabas tēlu alegorisku tvērumu, filozofisku liriku. Nedaudz pieskaras arī fantastikai simfoniskajā tēlojumā Velnu rija (1924). / Mūzikas valoda tik cieši saistīta ar folkloru, ka reizēm no tās nav atšķirama. Tā veidojas plašajā apdaru žanrā (korim ap 250, ansambļiem - ap 200). Melngailis skaitliski ir visbiežāk un visvairāk atskaņotais komponists dziesmusvētkos ar savām skanīgajām kora apdarēm dažādiem sastāviem. Padziļinot Jurjāna aizsākto diatonikas principu, noved to līdz konsekvencei. Ievieš polifonu - gan imitācijveida, gan kontrastpolifonu - faktūru, gan burdona daudzbalsību. Līdzīgi tautas apdziedāšanās tradīcijām, pretstata sieviešu un vīru korus, beigās apvienojot tos krāšņā dubultkorī ar sazarotu, pat desmitbalsīgu faktūru. Izmanto netradicionālas harmoniskas saskaņas - tradicionālo trijskaņu vietā netercu struktūras akordus ar sekundu, kvartu, kvintu skaņu iekļāvumu. Melngaiļa diatonisko pieeju tautas mūzikai vēlāk savās apdarēs dažādi attīsta komponisti Jēkabs Graubiņš, Volfgangs Dārziņš, Jānis Kalniņš, Aldonis Kalniņš, Selga Mence, Anita Kuprisa un daudzi citi. Atsevišķos skaņdarbos Melngailis izmanto arī romantiskus mūzikas izteiksmes līdzekļus, stilizāciju.

свернуть