Augšdaugavas novadā savu izvēli veica mazāk nekā trešdaļa balsstiesīgo iedzīvotāju. Ilūkstē, lielākajā novada iecirknī, jāskaita bija vien 721 balss. Vēlēšanas gan aizritējušas ar nelielu neziņu. Vēl nav skaidrs, vai Ilūkstes un Daugavpils novadu apvienošanu atzīs par Satversmei atbilstošu.
Satversmes tiesas lēmums gaidāms dienu pēc Jāņiem - 25. jūnijā. Zemo aktivitāti jaunajā novadā gan nevarētu skaidrot kā ilūkstiešu protestbalsojumu reformai, jo arī Daugavpils novada pagastos balsoja kūtrāk nekā pirms četriem gadiem. Uzvarētāji šajā novadā ir Daugavpils novada partija. Tā ir reģionālā partija, kas pagājušajās Saeimas vēlēšanās sadarbojās par Zaļo un Zemnieku savienību. Uzvarētāju tuvākie konkurenti ir Latgales partija, taču par viņiem nobalsojis uz pusi mazāk vēlētāju.
Tā saucamās melnās kampaņas bija vērojama Preiļu novadā. Rezultātā tur savu izvēli balsstiesīgie pauda visaktīvāk. Turklāt šeit veiksmīgi nostartēja pie Preiļiem pievienojamo novadu Riebiņu un Vārkavas domju vadītāji Pēteris Rožinskis un Anita Brakovska - katrs no sava raksta. Kā liecina ReTV rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, tagad viņi kopā ar līdzšinējiem Preiļu novada domes opozicionāriem veido koalīciju, lai gāztu no amata līdzšinējo priekšsēdētāju Marutu Plivdu.
Preiļu novads gan ir teju vienīgā Latgales pašvaldība, kuras vadībā gaidāmas izmaiņas. Par ilggadējo vadību pārliecinoši nobalsojuši gan Līvānu, gan Krāslavas novados, vairākumu mandātu katrs savā domē ieguvis Andris Vaivods no “Latvijas attīstībai” un Gunārs Upenieks no Zaļo un Zemnieku savienības. Tomēr pašā Latgales sirdī, Rēzeknē, Aleksandra Bartaševiča 63% procentus Latvijā nav pārspējis neviens, pat ne Aivars Lembergs.
Tā kā reforma paredz, ka Rēzeknes pilsētas un novada pašvaldībām turpmāk būs jāsadarbojas ciešāk, Aleksandrs Bartačevičs cer, ka “Saskaņa” pārņems arī Rēzeknes novada domi pēc rudenī gaidāmajām vēlēšanām.
Uz pārsvaru domē bija cerējis arī otrs “Saskaņas” līderis Latgalē - Andrejs Elksniņš. Viņu Daugavpils domē solās atbalstīt vēl seši saraksta biedri, taču vairākumam ar to nepietiek.
“Domāju, ka uz kādu brīdi būs izveidota koalīcija, bet pēc tam sāksies kārtējā diskotēka,” saka sabiedrisko procesu vērotājs Dmitrijs Oļehnovičs.
Zaudētāja lomā vēlēšanās Daugavpilī paliek ilggadējais mērs un mēra vietnieks Jānis Lāčplēsis ar “Latgales partiju”.
“Latgales partija” opozīcijā paliek arī Ludzas novadā, kur uzvarējis Zaļo un Zemnieku savienības saraksts, no kura domē iekļuvuši visi pašreizējie, Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadu priekšsēdētāji. “Latgales partija” pārliecinoši uzvarējusi tikai vienā pašvaldībā - Balvu novadā. Tur domi tagad gatavojas vadīt Balviem pievienojamā Viļakas novada domes priekšsēdētājs.
Vēlēšanu rezultāti un jaunās pašvaldību koalīcijas pamazām iezīmē jauno Latgales politisko karti. Pozīcijas pārsvarā saglabā Saeimā opozīcijā esošās partijas, kas pozīcijā esošajām partijām skaudri atgādina - Latgales vēlētājs jaunas sejas politikā pārsvarā nepamana un pārmaiņu lozungiem nenotic.
