Kopš pavasara Ukrainas vēstnieks Latvijā ir Anatolijs Kucevols. Viņš šodien apmeklēja Ventspili, lai izvērtētu sadarbības iespējas ne tikai labdarības, bet arī veiksmīgas uzņēmējdarbības jomā. Apmeklējot vairākus Ventspils uzņēmumus, vēstniekam bija iespēja sarunāties arī ukraiņu valodā, jo uzņēmējs Maksims Kovalenko jau sešus gadus vada digitālās drukas ražotni Ventspilī un ir pārliecināts, ka, par savu otro dzimteni izvēloties Latviju, ir pieņēmis vispareizāko lēmumu.
Ukrainas vēstniecības pārstāvjiem šodien Ventspilī bija saspringta diena, tiekoties ar virkni uzņēmēju, kas varētu būt ieinteresēti kravu loģistikā no un uz kara skarto kaimiņzemi. Starp apmeklētajiem uzņēmumiem ir biodegvielas ražotāji, graudu terminālis, bija arī vizīte Ventspils Brīvostā. Šī nav pirmā darba vizīte Ventspilī, kopš Anatolijs Kucevols pilda Ukrainas vēstnieka pienākumus Latvijā. Viņš stāsta: “Šī jau ir mana otrā vizīte vienā no lielākajām Latvijas pilsētām. Pagājušoreiz biju ielūgts iepzīšanās vizītē, bet šoreiz pēc mēra iniciatīvas esmu ielūgts darījumu vizītē, lai sapratu, kā nākotnē starp abam valstīm varētu attīstīties ekonomiskā sadarbība.”
Ar prieku Ukrainas vēstnieks šodien runāja arī dzimtajā valodā, jo uzņemums Immer Digital 2017. gadā tika izveidots kā Ukraiņu investīciju projekts Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā.
IMMER Digital ir digitālās drukas ražotne, kas aprīkota ar visjaunākajām tehnoloģijām un ir vienīgā šāda veida rūpnīca Ziemeļeiropā. Inovācijas ir tieši iepakojuma plēvju ražošanas process, kas ļauj būtiski paildzināt produktu uzglabāšanas laiku. Pirms sešiem gadiem uzņēmuma vadība deleģēja Maksimu apmācīt darbiniekus Latvijā, nu šī zeme uzņēmējam ir kļuvusi par otru dzimteni. Maksims Kovelenko: “Es teicu sievai, ka kolosāla pilsēta, kolosāla zeme. Cilvēki brīnišķīgi. Labsirdīgi. Pamēģināsim! Mana sieva un bērni šeit atbrauca 2018. gada februārī, bija tāds drūms laiks. Pirmais sievas jautājums bija: “Kur ir cilvēki!?’’ Jūs saprotat, no megapoles Kijivas, miljonu pilsētas, atbraukt uz Latviju, uz Ventspili.. Bet es ne mirkli neesmu nožēlojis, teikšu jums godīgi. Esmu priecīgs.”
Kopš kara sākuma Ukrainā Maksims uzņemumā vienmēr devis iespēju strādāt kara bēgļiem. No 35 darbiniekiem šobrīd piecas ir sievietes, kas meklējušas patvērumu Latvijā. Kovelenko: “Es esmu ukrainis, ļoti mīlu Latviju, cienu šos cilvēkus, un Latvija ir mana otra dzimtene, bet īstā dzimtene ir Ukraina. Es zinu, cik grūti tagad tur iet, un es zinu, ka šie cilvēki, kas atbraukuši, nav to darījuši no brīvas gribas, bet bijuši spiesti to darīt.”
Šogad maijā Kovalenko ģimene saņēmusi patstāvīgas uzturēšanās atļauju Latvijā un nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu. Pēdējo trīs gadu laikā dzīvesbiedre Olga bijusi aizņemta ar eksāmenu kārtošanu Rīgas Stradiņa universitātē, lai atgūtu iespēju strādat medicīnā un šobrīd veiksmīgi praktizē kādā no Ventspils zobārstniecības klīnikām.
Abi dēli apmeklē skolu ar izcilām sekmēm un ļoti labām latviešu valodas zināšanām.
