Jāņa iela Aizputē bijusi pirmā iela, kas 19.gadsimta 30. gados tikusi noklāta ar bruģakmeni. Diemžēl, padomju gados bruģis daļēji demontēts un ielā ieklāts asfalts. Šoruden senā iela piedzīvo jaunas pārvērtības, tajā tiek atjaunots vēsturiskais laukakmeņu bruģis, taču darbi nenotiek tik raiti, kā iecerēts, jo trūkst senā aroda lietpratēju.
170 metru garās Jāņa ielas bruģēšanai nepieciešams vismaz 200 kubikmetru laukakmeņu. Aptuveni puse no tiem uzieti zem asfalta kārtām, bet pārējie savākti no apkārtējiem laukiem. Tā kā katrs akmens ir savādāks gan pēc platuma, gan augstuma, vispirms tie jāsalāgo, tad jānostiprina, lai veidotos gluds un noturīgs ielas segums.
Laukakmeņu bruģēšana ir fiziski smags roku darbs, līdz ar to arī lēns process. Kā atzīst būvdarbu vadītājs, darbi iekavējas un varētu notikt daudz raitāk, ja vien būtu atbilstoši speciālisti.
Laukakmeņu bruģēšana ir senā arodprasme, ko šobrīd lielākoties tikai teorētiski apgūst profesionālajās izglītības iestādēs topošie ceļu būves speciālisti. Iespējams, pieprasījums darba tirgū būtu, taču diez vai to izvēlētos mūsdienu jaunieši.
Seno amatprasmju saglabāšana un to pielietošana mūsdienās kļūst aizvien problemātiskāka, arī laukakmeņu bruģa ieklāšana,atzīst Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldē. Kā viens no risinājumiem varētu būt arī meistarklašu rīkošana.
