Vairāk nekā 300 gadus – līdz pat Pirmajam Pasaules karam – Krustpils pils bija baronu fon Korfu īpašums, bet pēdējos gadu desmitus pilī mājvietu radis Jēkabpils Vēstures muzejs, kas aktīvi pēta pils vēsturi.
Vēl pirms 15 gadiem vērtīgu informāciju par pili muzeja darbinieki regulāri saņēma no fon Korfu dzimtas pēdējās pēcteces – baroneses Juttas fon Korfas, kas vairākkārt apmeklēja savu senču kādreizējo īpašumu. Pēdējā laikā no viņas gan netika saņemta neviena ziņa, un muzeja pārstāvji jau nosprieda, ka pēdējais fon Korfu dzimtas pārstāvis devies aizsaulē, tādēļ liels bija muzeja pārstāvju pārsteigums, uzzinot, ka baronesei ir brālis.
“Mūsu direktorei e-pastā uzrakstīja pēdējo Krustpils baronu fon Korfu vedeklas Juttas brālis,” stāsta Jēkabpils Vēstures muzeja izstāžu un ekspozīciju kuratore Ieva Aldiņa. “Viņš uzrakstīja, ka diemžēl Jutta pirms vairākiem gadiem aizgājusi no šīs pasaules, bet viņa atstājusi divus foto albumus. Viņš rakstīja, vai mēs negribētu tos iegūt savā īpašumā, jo arī šim brālim ar sievu nav bērnu, tādēļ viņi baidās, ka tad, kad viņi nomirs, nebūs, kam atstāt, un kāds vienkārši izmetīs mēslainē šos albumus, kas patiesībā mums ir ļoti, ļoti vērtīgi.”
Dāvinājumā saņemti gan foto albumi, gan dažāda izmēra kartes – pārsvarā datētas ar 19.gadsimta beigām vai 20.gadsimta sākumu. “Šie materiāli ir ne tikai par Krustpils pili, bet par vairākiem baronu fon Korfu īpašumiem, piemēram, par Gostiņiem, Līvānu muižu, Stukmaņu muižu,” stāsta Jēkabpils Vēstures muzeja galvenā krājumu glabātāja Iluta Bērziņa. “Tā būs liela vērtība daudziem speciālistiem, pētniekiem un interesentiem par tā laika dzīvi, kā dzīvoja... Fantastiski materiāli par zemes apsaimniekošanu. Viena no lielām bagātībām ir kartes, kurās mēs varam redzēt noteiktu muižu vai pusmuižu, kas agrāk bija Korfu īpašumā, bet tika iznomātas. Piemēram, šī karte liecina par Veseļu muižu un blakus esošo pusmuižu zemes īpašumiem, cik lieli tie bijuši, kam piederējuši, kādas bijušas ēkas.”
Tāpat muzejs īpašumā ieguvis kartes ar citām muižām, kas savulaik piederējušas Korfu ģimenei. Darbinieki uzsver, ka ikviena karte ir vērtīgs vēstures izpētes materiāls. “Te mēs redzam kaimiņu muižu – tā ir Līvānu muižas karte, kas tapusi 1902.gadā,” stāsta Iluta Bērziņa.
Ļoti vērtīgas ir fotogrāfijas, kas ataino baronu dzīvi 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. “Ir ļoti daudz fotogrāfiju, kas saistās ar dabu, ar piknikiem,” stāsta krājumu glabātāja. “Korfiem ir paticis doties brīvā dabā. Fantastiskas bildes! Mēs redzam tērpus, kā ģērbās, redzam galda klājumu vairākās fotogrāfijās, redzam, kas atradies uz galda. Katra fotogrāfija un paraksts ir liela vērtība, jo zem katras fotogrāfijas ir paraksts, kurā gadā un kas ir fotografēts. Piemēram, šeit ir katra zirga vārds. Redzam Korfu bērnu izpriecas, kā bērni tajā laikā izklaidējās un priecājās. Tas ir karuselis, kas griežas un riņķi. Ar sava ķermeņa spēku iegriež ratu augšā.”
Izmantojot krājuma jaunieguvumu, muzeja darbinieki varēs uzzināt vairāk ne tikai par baronu sadzīvi, bet arī Krustpils pils telpu iekārtojumu. “Beidzot mēs redzam, kāda ir izskatījusies bibliotēka Krustpils pilī. Līdz šim mums nav bijusi neviena fotogrāfija, kur redzama bibliotēkas telpa. Mēs zinājām, kurā telpā tā bijusi, bet nezinājām, kāda tā izskatījusies,” stāsta Iluta Bērziņa.
Tāpat baroneses Juttas brālis dāvinājumā nodevis dažādus dokumentus, piemēram, ciltskokus. Jēkabpils Vēstures muzeja darbiniekiem tagad priekšā intensīvs izpētes darbs. Daļa no vēstures materiāliem vēlāk būs pieejama apskatei arī muzeja apmeklētājiem.
Sandra Paegļkalne
