Šodien ir Raimonda 26. dzimšanas diena. Pirmā bez viņa paša. Šī dziesma ir vieta, kur sastopas bezcerība ar cerību, kurā mīt vētra un miers, kurā ir ilgas, tomēr arī prieks. Domāju, ka šī dziesma un video bija ļooti vajadzīgs manam dziedināšanas procesam. Ceļš vēl ir tāls un es pasakos par jūsu lūgšanām un palīdzību, gaišu vārdu un domu. Mīliet šodien un tagad, jo rītdiena nav apsolīta.
---- Mani un manu ģimeni finansiāli var atbalstīt šeit:
---- Dita Svarupa-Robalde
---- Konts: LV28HABA0551037197655
Autors: Dita Svarupa
Mīļais paldies šīs dziesmas tapšanā manai māsai Dārtai un kaimiņienei Annai. Bez Jums šī dziesma nebūtu tāda, kāda ir.
Zemāk pieejami vārdi un tulkojums angļu valodā.
Manām aktivitātēm var sekot līdzi šeit:
Facebook - [ Ссылка ]
Instagram - [ Ссылка ]
_____________________________________________________
A step closer to the door stand I'm taking,
I need to gather myself, but I can do it.
It's like I wander in another's life,
like a fairy tale but still searching for you.
One moment and it seems I will meet you,
But silence awaits me unchanging.
So many words were kept silent,
How much I loved you I only see now.
Our dreams washed away in the sea,
Hitting rocks and finding no peace.
All current dreams are worthless.
They wither beside you,
I would exchange them for you.
Your deep gazes and touches,
Had everything but all too little.
Somewhat coolness in heart at evenings,
When each of my cells screams after you.
But you breathe quietly behind me,
And you gently give your kiss.
Although I want to see you face to face -
Your home is calling.
And you whisper quietly in my ear,
And you gently give your hand.
I can see clearly on your lips -
Smile never disappears.
_____________________________________________________
Soli tuvāk durvju stenderei lieku,
Nedaudz jāsaņemas, bet dūša ir.
Kā pa sveša dzīvi tagad maldoties,
Viss kā pasakā, bet Tevi meklējot.
Vēl mirklis un šķiet Tevi sastapšu,
Bet klusums mani gaida nemainīgs.
Tik daudz vārdu tika noklusēts,
Cik gan ļoti mīlēju, to tik tagad redzu.
Mūsu sapņi jūras viļņos aizskaloti,
Sitās pret klinti un mieru neatrod.
Visi tagadējie sapņi mazvērtīgi.
Tie noplok pie Tevis.
Tos mainītu pret Tevi.
Tavi dziļie skatieni un pieskārieni,
Visa kā bija, bet visa par maz.
Nedaudz dzestri ap sirdi paliek vakaros,
Kad katra mana šūna pēc Tevis kliedz.
Bet tu klusi pakausī elpo,
Un Tu maigi savu skūpstu liec.
Kaut gan vēlos Tevi vaigā skatīt -
Tavas mājas sauc.
Un Tu klusi čuksti man ausī,
Un Tu maigi savu plaukstu dod.
Skaidri redzu Tavos lūpu kaktos -
Smaids nepāriet.
_______________________________________________________
Ещё видео!