Slepkavības, kas notika pirms daudziem gadiem, bet joprojām glabājās policijas arhīvos, kā kriminālstāstā “Slepkava brīvsolī” aprakstītā, atklāt ir iespējams. Svarīga lomu šeit gan spēlē veiksme, taču, kā norāda policijā, arī veiksmīgs pavediens būs nozīmīgs tikai tad, ja paši būs kārtīgi pastrādājuši un darbu veikuši kvalitatīvi pirms tam.
Šonedēļ Latvijas Radio skan kriminālstāsts “Slepkava brīvsolī”. Tas ir stāsts par neatklātu noziegumu Saulkalnē, kur pirms 10 gadiem veikalā tika nogalināta pārdevēja. Šī ierakstu sērija ļauj runāt par konkrētām problēmām slepkavību lietās Latvijā. Vai 10 un 15 gadus vecus noziegumus atklāt maz ir iespējams?
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sauc krāsas. Tas ir veids, kā varētu iedalīt slepkavības pēc to atklāšanas iespējamības.
„Teiksim tā, ir lietas, kas ir pilnīgi tumšas, ir lietas, kur ir kaut kādi pavedieni, mēs viņas saucam par pelēkām, un ir lietas, kuras ir gaišas,” stāsta Ķuzis.
Viņš atzīst, ka ik gadu dažas lietas iekļūst arī tumšajā sarakstā, tomēr tās esot mazākumā. Ķuzis arī ir pārliecināts, ka arī pilnīgi tumšās slepkavības agrāk vai vēlāk, tomēr var atklāt. Piemēram, nupat pēdas sadzītas divām slepkavībām, kas bija veiktas 2000. un 2003. gadā.
