Limbaži pieņem deju Jerusalema Challenge 04 10 20 4k{ Beidzot atļāva rādīt šo video} Baiba Cirule
14 min ·
Par deju, kas izkustināja un iepriecināja daudzus cilvēkus un daudz pretinieku ieguva – Jerusalema.
Mūzika? Ritma raksts āfrikāņiem parasti ir aizraujošs, uz deju aicinošs, nav brīnums, ka dažādas tautas to sajūt kā uzmundrinošu un iedvesmojošu. Āfrikāņu izcelsmes ir daudzi nu jau klasiski mūzikas virzieni - džezs, blūzs, regejs, svings. Dejas - svings, džaivs, samba, fokstrots, kviksteps un daudzi mūsdienīgāki deju veidi. Tie ir ritmi, kas ceļ kājās un liek dejot. Vārdi? „Jeruzāleme, sargā mani, pavadi mani, neatstāj mani. Šeit nav manas mājas.” Latvieši satraukušies par secinājumu, ka zemes dzīve nav vienīgā. Citur pasaulē cilvēki priecājās uzzinot, ka teksts ir gospelis. Gospelis ir kristigās baznīcas dziesma. Jeruzāleme oriģinālajā gospelī, no kura šī dziesma ir atvasināta, ir domāta tā pati debesu Jeruzāleme, ideālā pilsēta, ko visi kristieši labi zina no Jāņa atklāsmju grāmatas. Jeruzāleme lietota gan kā vietas - pilsētas jēdziens, gan kā persona. Tāpat kā tas ir latviešiem dainās ar sauli – šī saule, tā saule un arī kā persona saule, kura pagaida, sagaida, saņem, kā tas skaidrots Vairas Vīķes Freibergas pētījumā „Kosmoloģiskā saule”. Vairāk kā puse Āfrikas ir kristīga, un rītā un vakarā citē Bībeli. Nu no kā te latviešiem ko baidīties, kas esam rūdīti ar pamatīgām luterāņu mācītāja Andrieva Niedras 20 gs. sākumā iedibinātajām kapu svētku tradīcijām. Afrikāņu izcelsmes teoloģijas speciālisti dziesmas vārdus skaidro ar afrikāņu tautu ilgām pēc vienotības un bezkonfliktu dzīves, kā tas solīts Bībelē. Deja? Afrikāņi to dejo kāzās. Parasta līnijdeja, kas latviešu tautas deju dejotājiem nemaz tik viegla nelikās. Pašiem savas dejas? Tās dejas dejojam visos deju kolektīvos 50 reizes gadā, arī uz ielām, bet ballēs dejotās - valsis, fokstrots, tango, rokenrols, salsa utt. ir citur pasaulē radušās dejas. Baletam arī franču izcelsme, latviskā skatuves deja, savukārt, klasiskā baleta ietekmēta… Un tas nevienu nesatrauc. Kāpēc šoreiz Jeruzāleme satrauc? Jautri bija visiem, kas piedalījās un kļuva līksmi par spīti tam, ka vārdus nesaprata, kurām dziesmām visi saprot vārdus - angļu, vācu, spāņu? Un visi vārdi ir tikumīgi, ko klausāmies pa radio vai koncertos? Arī Pāvests Jānis Pāvils nesaprata, ko latvieši dziedāja viņa vizītes laikā Latvijā, kad klausījās „Pūt vējiņi”, par dzeršanu krogos. Viņš, kā raksta Imants Ziedonis, pacēlis acis uz debesīm, salicis rokas lūgsnā. Nu laikam jau dziesmai ne vienmēr ir tikai vārdu burtiskā nozīme.
Sokrāts ar saviem skolniekiem mācīja gatavoties vēl citai dzīvei pēc šīs saules, kāpēc, viņaprāt, bija svarīgāk nenodarīt citam netaisnību, pat, ja pašam jācieš no netaisnības. Dejas izaicinājumā ļaudis grūtā gada nomocīti guva prieku no sinhronas izkustēšanās tādejādi jūtoties vienoti arī ar citiem cilvēkiem pasaulē. (Sanita Sīkā)
Video: Ēriksons TV
