Dzīvīte, dzīvīte - šūpojos tevī
Vējā kā žubīte liepzariņā,
Daudz tu man solīji - maz tomēr devi.
Vai nav vienalga? Rai-dai-dai-dā!
Dzintara gredzenu solīja saldi
Dziļjūras vārava visskaistākā.
Gredzens un devēja - putas un maldi.
Krastā tik viļņi dej: rai-dai-dai-dā!
Skumjas un laime kā vītenis vijas,
As`ra krīt biķerī zeltzeltītā.
Dienā, kad krūtis raud naktsmelodijas,
Dienā, kad jādzied man: rai-dai-dai-dā!
Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar` miris,
Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā.
Vaiņagā pēdējais zieds, kad būs iris,
Izirs ir vaiņags pats. Rai-dai-dai-dā.
Pārtrūks un izirs, un velti sirds taujā,
Brīdi kā rūgto vērst saldākajā.
Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā -
Pārtrūks tomēr reiz! Rai-dai-dai-dā!
