Kamēr tradicionālo ārstniecības un garšaugu audzētāji cīnās par atbalsta iespējām, tikmēr tiek īstenoti labi apmaksāti pētniecības projekti mazāk tradicionālu un pat eksotisku augu komerciālai kultivēšanai.
Kas atrodas Latvijas lielāko ārstniecības augu audzētāju saraksta augšgalā un kā veicas pieredzējušākajiem Latvijas ārstniecības augu audzētājiem, to uz Latvijas laukiem devās noskaidrot žurnāliste Anita Pirktiņa. “Katram no manis audzētajiem 100 augiem pretī ir pircējs, lai gan neviens no šiem augiem netiek izaudzēts nedz tonnās, nedz simtos kilogramu,” stāsta Zeltīte Kaviere, kas ārstniecības augus audzē kopš 1993. gada.
Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc ārstniecības augu produktiem, kas kalpo kā alternatīva ķīmiskajiem ārstniecības, kosmētikas līdzekļiem un pārtikai.
Izpētīts, ka Eiropā vien savvaļā var sastapt vairāk nekā 30 000 augu sugu, no kurām līdz 4000 iespējams izmantot medicīnas, pārtikas vai kosmētikas vajadzībām. Tomēr līdz pat 90% no tirgū izmantotajiem ārstniecības augiem tiek ievākti savvaļā un tikai 10% tiek kultivēti.
Kādas atbalsta iespējas pienākas ārstniecības augu audzētājiem Latvijā un cik tās pēc pašu audzētāju domām ir pārdomātas, - arī par to vēsta videosižets.
Projekta “Zaļā Latvija” ietvaros video sižetu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par video saturu atbild a/s “Latvijas Mediji”. Autore Karīna Miezāja.
