Kaut arī kādam var šķist, ka Ukrainai karā pret Krievijas iebrukumu iespējams palīdzēt, vienīgi sūtot ieročus un munīciju, patiesībā arī katra iedzīvotāja palīdzība vai iniciatīva ir ļoti svarīga. Tā intervijā ReTV atzina Ukrainas vēstnieks Oleksandrs Miščenko.
Ukraina augstu vērtē jebkura veida palīdzību – gan bruņojumu un munīciju, ko nodrošina Latvijas valsts Aizsardzības ministrijas personā, gan sabiedrisko organizāciju un “Ziedot.lv” palīdzību, vācot līdzekļus un sniedzot atbalstu Ukrainas bēgļiem. Taču Ukrainas vēstnieks Latvijā akcentē – arī niecīga ziedojuma summa vai viena cilvēka iniciatīva var izrādīties sākums kam lielākam.
Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko stāsta: “Nolēmām kopā ar slaveno pianistu Andreju Osokinu sākt vākt līdzekļus, lai iegādātos sauso pārtiku, nevēršoties aizsardzības ministrijā, bet tieši pie viņa talanta cienītājiem.
Sakām ar to, ka vienā no Andreja Osokina koncertiem izlikām izsolē slaveno ukraiņu pastmarku ar krievu karakuģi kuģi un aicinājumu tam doties.... Kāds pāris pastmarku iegādājās par 500 eiro. Par šo naudu var iegādāties 110 ātri pagatavojamās sausās pārtikas komplektu. Tie ir paš-uzsilstoši: karavīram nav jāiet pēc ūdens vai jāiededz uguns, lai tos pagatavotu, tādējādi lieki nepiesaistot pretinieka snaiperu uzmanību. Tātad var pagatavot ēdienu vienai vienībai. Viena vienība var atbrīvot vienu ciematu, kurā dzivo ap 1000 cilvēku. Viena pastmarka līdz ar to izglābj veselas vienības dzīvības un vēl palīdz atbrīvot ciematu ar 1000 iedzīvotājiem.”
Pašlaik, pateicoties Andreja Osokina iniciatīvai, saziedots jau vairāk nekā 40 000 eiro – un tas bijis iespējams, arī atsaucoties vienkāršam aicinājumam koncerta starpbrīdī nedoties iedzert kafiju, bet gan šo naudu atvēlēt palīdzībai Ukrainas armijai. Oleksandrs Miščenko: “Pateicoties tam, ziedošana ieguva lielāku mērogu, un līdz ar to 11. novembrī uz Ukrainu dosies konvojs ar šo humāno palīdzību – sauso pārtiku karavīriem.”
Vēstnieks uzsver, ka līdzīgi piemēri var iedrošināt arī citus, un runa nav tikai par palīdzību Ukrainas armijai, bet arī civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai. Vēstnieks atgādina – Krievijas spēki mērķtiecīgos uzbrukumos iznīcinājuši jau teju vai pusi energoinfrastruktūras, tāpēc noderēt var pat tas, kas sākotnēji šķiet sīkums – siltas segas un drēbes, konservi, blindāžas sveces un citas lietas. Oleksandrs Miščenko: “Palīdzības vilnis daudzus mudinājis meklēt iespējas. Piemēram, nesen kāds gados vecāks vīrs atcerējās, ka viņam kaut kur garāžā ir vairāk nekā 20 gadus vecs lietots ģenerators. Viņš to uzdāvināja frontei. Pēc tam viņš stāstīja, ka izdomājis – mazums, varbūt noder, un uzrakstījis e-pasta vēstuli Ukrainas vēstniecībai. Izpētot šo ģeneratoru, noskaidrojās, ka, neskatoties uz to, ka tas ir pavisam vienkāršs, tas varētu nodrošināt nelielas slimnīcas darbību.”
Par spīti tam, ka priekšā ziema, bet bojātas elektrības un siltuma apgādes sistēmas, Oleksandrs Miščenko neprognozē būtisku bēgļu plūsmas pieaugumu no Ukrainas. Pēc viņa teiktā, aukstuma radītais diskomforts nav salīdzināms ar to, ko rada karš. Tomēr jādara viss iespējamais, lai cilvēkiem būtu kaut minimālas ērtības, lai nenāktos pamest dzimto zemi. Oleksandrs Miščenko: “Katru nelielo palīdzības sniedzēju var salīdzināt ar strautiņu, kas satek kopā Latvijas kopējās palīdzības jūrā, kas savukārt veido daļu no pasaules sniegtās palīdzības okeāna.”
Ukrainas vēstnieks Latvijā ir pārliecināts, ka pret tādu palīdzības apjomu Putina noziedzīgais režīms nespēs ilgi noturēties.
