“ Kad vēl biju maza meitene, mūsu mājā uz plaukta krājās vientuļas, apdilušas senu lellīšu detaļas. Porcelāna leļļu galviņas uz mani skumji lūkojās. No rīta mani pasauca mamma un teica – redzi, tā ir tā skumjā lellīte – tagad ietērpa smalkā mežģīņu kleitā. Un nonācu pasaulē pirms vairāk nekā simts gadiem,” stāsta jauna senu 19.gadsimta leļļu muzeja izveidotāja Aleksandra Čudnovska.
Viņu ģimenes kolekciju aplūkoja žurnāliste Ilze Strenga.

свернуть