Vairāki Viesītes kultūras iestāžu darbinieki pie piemiņas akmens Komunistiskā genocīda upuriem nolika ziedus, pieminot 1941.gada 14.jūnija notikumus. Iepriekš plānotais atceres pasākums tika atcelts stiprā lietus dēļ.
“Mēs bijām uzaicinājuši baptistu draudzes mācītāju Juri Grigu ar saviem piederīgajiem, kuri atbraukuši no Ukrainas, kuri dzīvo šeit, Viesītē,” stāsta Viesītes kultūras centra “Sēlija” vadītāja Raisa Vasiļjeva. “Bija paredzēts aizlūgums, Dieva vārdi, lai mēs pieminētu gan 1941.gadā kritušos, gan tos, kas Ukrainā cīnās. Tāpat mums bija sarunāts ar Edgaru Līci, ka viņš pie mums atbrauks un pastāstīs savus piedzīvojumus, kā viņam veicas ar humānās palīdzības gādāšanu, bet, tā kā tādi laika apstākļi – lietus, vējš, mēs pasākumu atcēlām.”
14.jūnijā daudzviet Latvijā tika pieminēti 81 gadu senie notikumi, kad Padomju Savienības okupācijas iestādes organizēja masveidīgu iedzīvotāju izvešanu uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS reģionos. Ņemot vērā šī brīža karadarbību Ukrainā, šiem vēstures notikumiem tiek pievērsta daudz lielāka nozīme.
Viesītes kultūras centra “Sēlija” pasākumu organizatore Aija Rancova stāsta: “Gatavojoties šim pasākumam, es pārlasīju Gundara Kalves grāmatu “Līnis”. Ļoti smaga. Izraisa dziļas pārdomas. Sasaistot tagad ar Ukrainu, vispār šermuļi iet, jo vēsture tomēr atkārtojas,citādāk, bet tomēr atkārtojas. Mums ir jābūt modriem un nomodā, lai tomēr tas neatnāktu pie mums, lai mums, latviešiem, nebūtu jāpiedzīvo tādas šausmas, kādas bija 14.jūnijā.”
Jēkabpils novadā 14.jūnija atceres brīži notika gan Jēkabpilī, Viesītē un Aknīstē, gan vairākos ciematos.
Sandra Paegļkalne
