Mani sauc Anna Markova. Es dzīvoju Latvijā jau gandrīz piecus gadus, bet šķiet, ka tikai dažus mēnešus. Tik ātri paskrien laiks.
Es esmu no Krievijas, no Maskavas. Maskava joprojām ir mana vismīļākā pilsēta pasaulē, bet to drīz izkonkurēs Rīga.
Es esmu no Ukrainas, no Kijevas. Man ļoti patīk dzīvot Rīgā. Rīga ir mana vismīļākā pilsēta pasaulē.
Man patīk dzīvot Rīgā. Patīk, ka cilvēki ir laipni un ielas ir tīras.
Man patīk, ka Rīgā vienmēr notiek kultūras pasākumi.
Mana dzimtā valoda ir krievu. Es protu arī angļu valodu, un tagad ar lielu interesi mācos latviešu valodu.
Es esmu grāmatvede pēc profesijas. Bērnībā es gribēju kļūt par tramvaja konduktori.
Tagad es strādāju par direktori. Tas ir ļoti nopietns un atbildīgs darbs.
Man ir piecdesmit deviņi gadi, bet sirdī jūtos pavisam jauna.
Man ir vīrs. Viņu sauc Andrejs. Mums ir divi bērni – Alekss un Marija.
Mūsu bērni jau ir lieli. Meita strādā par skolotāju, bet dēls par šoferi. Viņi dzīvo Krievijā.
