Kumeliņi, kumeliņi

Kumeliņi, kumeliņi, tu man kaunu padarīj’.
Trādi rīdi rallallā, tu man kaunu padarīj’.
Tev kājiņa paslīdēja, man nokrita cepurīt’.
Trādi rīdi rallallā, man nokrita cepurīt’.
Man nokrita cepurīte jaunu meitu pulciņā.
Trādi rīdi rallallā, jaunu meitu pulciņā.
Kas godīga mātes meita, – paceļ manu cepurīt’.
Trādi rīdi rallallā, paceļ manu cepurīt’.
Kas bij’ tāda vīzdegune, ne ar kāju nepasper.
Trādi rīdi rallallā, ne ar kāju nepasper.

Kumeliņi, kumeliņi, tu man kaunu padarīj’ – ‘kumeļš’ – zirgu mazuļa nosaukums, taču latviešu tautasdziesmās ar šo vārdu, it īpaši, izmantojot to deminutīvā (pamazināmajā formā), ļoti bieži apzīmē arī īpašniekam mīļu zirgu.

Kumeliņi, kumeliņi, tu man kaunu padarīj’ – ‘padarīt kaunu’ – izdarīt kaut ko tādu, par ko otram jākaunas, jājūtas neērti.

Trādi rīdi rallallā – labskanīgs piedziedājums bez īpašas nozīmes; parasti tiek izmantots dziesmās ar jautru un nebēdnīgu melodiju.

Tev kājiņa paslīdēja – ‘paslīdēt (kājai)’ – šajā dziesmā šim izteicienam ir nozīme ‘paklupt’.

Tev kājiņa paslīdēja, man nokrita cepurīt’ – paklūpot zirgs ir veicis kādu negaidītu kustību, ko jātnieks nav gaidījis, tāpēc viņam, sašūpojoties zirga mugurā, nokrīt cepure. Senos laikos, dodoties ārpus ikdienas gaitām (un bieži vien arī to laikā, ja vien tas nav bijis patiesi traucējoši) galvai bija jābūt apsegtai. Atrasties sabiedrībā bez galvassegas skaitījās ļoti nepieklājīgi, tāda rīcība bija nosodāma. Tātad šajā dziesmā jātnieks vaino zirgu par to, ka tas viņam licis nokļūt neveiklā situācijā.

Man nokrita cepurīte jaunu meitu pulciņā – norāde uz to, ka dziesmas varoņa patiesais nolūks ir līgavas meklēšana un noskatīšana, par ko liecina arī dziesmā redzamā jauno meitu īpašību izvērtēšana: kura ‘godīga’, tātad – ‘laipna, tikumīga’, un kura ‘vīzdegune’, – tātad ‘augstprātīga, nelaipna’.

Kas godīga mātes meita – ‘godīgs’ norāda uz raksturlielumiem, kas senāku laiku sabiedrībā tika uzskatīti par jaunietei nepieciešamiem un augstu vērtētiem un ietvēra sevī veselu īpašību kopumu – ‘tikumīga, strādīga, laipna’ u. tml.

Kas godīga mātes meita – šis apzīmējums bieži nozīmē saimnieka meitu, nevis kalpu bērnu, tātad, visticamāk, labāk izglītotu un pārtikušāku personu; taču tautasdziesmās par precību tēmu, kāda ir arī šī, ‘mātes meita’ varētu būt jebkura jauniete precību gados.

Kas bij’ tāda vīzdegune – ‘augstprātīga, lepna, nelaipna’.

Ne ar kāju nepasper – ‘paspert ar kāju’ – izteiciena un arī pašas darbības nozīme ir – parādīt nievājošu attieksmi, neuzmanību un nevērību pret lietu vai cilvēku. Ja pret kaut ko izturas ar rūpību un gādību, to noteikti ņem ar rokām – tā, kā godīgā meita paceļ nokritušo cepuri.

Kumeļš – kumeliņš, cepure – cepurīte, kāja – kājiņa, pulks – pulciņš u.c. – daudz izmantoti deminutīvi jeb pamazināmās formas, kas ļoti raksturīgas latviešu tautasdziesmām.

Padarīj’, cepurīt’ u. c. – parastās formas ‘padarīja’, ‘cepurīti’, kas šeit saīsinātas, lai ievērotu latviešu tautasdziesmu pantmēru (ritmu).

* * *

Projekta Lasi, dziedi, mācies! mērķis ir nodrošināt bērniem pazīstamas latviešu tautasdziesmas kvalitatīvu audioierakstu ar patīkamu aranžējumu, ko patīkami klausīties, dziedāt līdzi un apgūt, lai bagātinātu savu tautasdziesmu pūru.

Latviešu tautasdziesmu izpilda Iecavas folkloras kopa Tarkšķi Kristīnes Kareles vadībā. Ierakstīts studijā Lauska, skaņu režisors – Kaspars Bārbals. Mākslinieciskā noformējuma un datormontāžas autors – Mikus Čavarts. Projekts īstenots sadarbībā ar kultūras menedžmenta centru Lauska. Projekta vadītāja – Dace Mažeika.

©Amerikas Latviešu apvienības Izglītības nozare

свернуть