Veltījums Sigurdam Graudiņam
_ _ _


POĒMA BARAKAS BARAM

Jau varas murgi - atzīts tikums,
Kas darbojas kā pamatlikums.
Bet "Вор в законе" - tituls zekiem,
Sen piestāv parlamentā džekiem.

Ne džekiem vien, jau arī bābām,
Par kurām vēlēt neatslābām -
Par straujām, blondām, kastaņbrūnām...
Lai tēvu zeme aizaug sūnām.

Ir Saeima, kur tēlus gozē,
Kur varas krēslus pērk un lozē,
Kur himnu nelietīgi valkā,
Kur Latvi pārvērš bēgļu 'svalkā'.

Vairs tautas nav, vien TV pūlis!
Ik dienu teļļukā kāds mūlis
Mums glumā balsī jēgu šmorē,
Ka demokrātija te, borē.

Ne pūlis pat - to sauc par baru,
Kas vienmēr ievēl tādu varu,
Lai skolas, ciemi izzūd kartēs...
Drīz atkal bars pie urnām startēs.

Kaut kriminālie acu priekšā,
Tie vienmēr Saeimā tiek iekšā.
Tiem paskats nacionāli rainīgs,
Krāpj visus, bet neviens nav vainīgs.

Ai, nē! Kā nav? Pa galvām jaucas
Viens briesmonis, kas Putins saucas -
Drauds mūsu geju ministrijām
Un latviešiem, kas kādreiz bijām.

Viņš Ukrainu ir sašķelt sācis,
Ko Ļeņins, Staļins kopā vācis.
Nāks Latvijā, kā Krimā gāja,
Ko biedrs Hruščovs dāvināja.

Un tā joprojām, un tā tālāk...
Ne sarkanbalti vairs - vien bālāk.
Nav izredzes, ka sāks kāds brašāk
Vērt jēgu vaļā mums te plašāk.

Pār pleciem kājas letiņš nēsā
Un pamet visu mierā vēsā.
Bet žults par Abreni, ko raidām,
Ne mums līdz vairoties, vien naidam.

Jau Daesh–latvjus pulcē draudzē
Jau Muceniekos bēgļus audzē.
Bet bars tik ņurd un ņerkst uz Rašu,
Par velti atdodot, kas pašu.

Pat saule nemīl vairs šos krastus,
Kur ministros ceļ pederastus,
Kur kampēji kā vienā bizē,
Mūs, latvjus, ellē kanalizē.

Vai sadzird kāds, ko es te stostu?
Mūs gatavo par šahīdjostu
Un Krievijai steigs virsū rīdīt,
Lai tā ar tankiem sāk mūs mīdīt.

Bet Eiropa tiks cauri sveikā,
Viens letiņš mums vēl paliks Teikā,
Viens Dzegužkalnā kūkos jucis,
Viens bēglis Muceniekos mucis.

Šiem trijiem NATO ģenerālis
Tad ordeņus dos, sveiks kā brālis,
Bet pats uz Kremli dosies svinēt...
Ko īsti? Nezinu. Drīkst minēt.

Kaspars Dimiters
20.02.2016

свернуть