[ Ссылка ]
[ Ссылка ]
[ Ссылка ]

Stāsts par dziesmu!
... Es dzīvoju Mērniekos pie pašas Salacas... un ļoti bieži mani apmeklē dažādi cilvēki... Gan mūziķi, gan tādi kuriem patīk ilgi un dikti filozofēt par dažādām pasaulīgām lietām, gan vienkārši tādi, kam sāp sirds un gribas izrunāties... Cilvēki ir dažādi tāpat arī motīvi kā veidot savu dzīvi ir dažādi. Es lielākoties vados pēc principa... - Ja pie tevis atnāk cilvēks ... darīt visu iespējamo, lai viņš aizietu bagātāks nekā ir atnācis. Kādam ir vajadzīgs iedrošinājums, kādam vienkārši ir vajadzība tikt uzklausītam un tml. Šis vadmotīvs mani ir virzijis uz priekšu vairākus gadus un virza vēljoprojām... un pateicoties tam esmu ieguvis ap sevi fantastiski interesantus un radošus cilvēkus...
... Tonakt bija jauks un kluss vakars... Iezvanās telefons... Artūr... Man vajag ar tevi parunāties... Iznāksi? Teicu - "protams... Tiekāmies uz tilta... " Šoreiz mana sarunbiedre bija jauna meitene... Jauna sirsnīga, un tik pat daudz sebēdājusies cik skaista... Pat nepaspēju lāga apsveicināties viņa jau apķērās apkārt un teica... ka nezinājusi ar ko citu runāt tāpēc atbraukusi... Tovakar nojautu ,ka saruna būs diezgan gara tādēļ aizgāju uz māju piepildīju termosu ar tepat netālu salasītajām piparmētrām, lai pēc brītiņa malkojot tēju pārrunātu visas samilzušās problēmas...
... Problēma, kā jau bieži ir nācies dzirdēt, arī šoreiz bija par pretējo dzimumu - Arī sižets jau simtiem reižu dzirdēts... Es viņu mīlēju, viņš mani nē... Izmantoja tikai... kretīns tāds... Neredzu jēgu dzīvot...! Negribu nevienu citu...! Ko lai daru? Ko tālāk? utt...
Un lai gan no vienas puses tas viss man likās diezgan muļķīgi... es atcerējos sevi... Un tajā brīdī kad gribējās pārgudri teikt... Eh.. tas viss tāpat nav pa īstam. Tu esi pārāk jauna īstām attiecībām utt. Atcerējos sevi tajā vecumā... un sapratu... Nē ... viss ir pa īstam ... kad biju jauns nekā nesajēdzu no attiecību veidošanas.... ,bet nejau tādēļ tās attiecības nebija īstas... Es taču mīlēju pa īstam... Tāpat sāpēja sirds... tāpat biju greizsirdīgs... tāpat naktīs nevarēju mierīgi gulēt... Tas viss bija... - Un šovakar man te pat blakus ir apsēdusies mana bērnība...
... Neatceros cik ilgi mēs tā tovakar nopļāpājām ... atceros, ka bija jau pamatīgi satumsis un viņa prasija Artūr... Kā tu tik labi mani saproti...? Es toreiz teicu... Nevienam jau sirsniņ nav savādāk - dzīvojot, mīlot un zaudējot...
Pēc tam aizgājis mājās pa nakti arī lielākoties visu sarakstīju... Nākamajā dienā atbrauca Raivis un saspēlēja atlikušās partijas un dziesma bija gatava... Es gan toreiz nezināju ,ka šī dziesma uzrunās tik daudz klausītājus gan Latvijā, gan ārpus tās... Es vienkārši biju priecīgs satikt un aprunāties ar sevi daudzus gadus atpakaļ... Tāda savdabīga laika mašīna...
... Tagad šai meitenei ir jaunas un cik noprotu ļoti sirsnīgas attiecības... un man par to ir milzīgs prieks... Šovasar drošivien ka atkal tiksimies... bet šoreiz jau runāsim par ko citu... Paldies ,ka atgādināji par to ko biju jau aizmirsis...

Music & Lyrics by Arturs Strauts

Dzīvot mīlot un zaudējot

Es zinu cik grūti, tev ir būt vienai
Kad liekas ,ka nekā cita vairs nav

Kad sirdī parādās - pašas pirmās rētas
Liekas, nevienam nav mūsu žēl

Bet tur kur bija tavas asaras
Tagad jau ir ziedi....

Piedz.
Nevienam jau nav ,savādāk
Arī citiem sāp, citiem sāp
Nevienam jau nav, savādāk
Dzīvot mīlot un zaudējot

Tur kur bija tavas asaras
Tagad jau ir ziedi...
Un varbūt nebūtu asaru -
Mums nebūtu prieku

Piedz.
Nevienam jau nav ,savādāk
Arī citiem sāp, citiem sāp
Nevienam jau nav, savādāk
Dzīvot mīlot un zaudējot

свернуть