Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) instruktori lašveidīgo zivju nārstu upes apseko jau kopš septembra. Pārkāpumus, kas saistīti ar nelegālu zivju ieguvi, konstatējuši gandrīz katrā reidā. Salīdzinot ar citiem gadiem, šoruden maluzvejnieku aktivitāte ir būtiski palielinājusies.

DAP vecākais Valsts vides inspektors Jānis Zilvers pauž, ka iepriekš maluzvejniecības līkne esot bijusi stabila, taču pēdējos divos gados diezgan nokritusies. Šogad atkal esot augšupejoša tendence, kas tiek skaidrota ar pandēmiju.

Maluzvejnieki vairumā gadījumu izmanto tīklus. Kādā reidā no Gaujas inspektori izcēluši tādus astoņus. Jāpiebilst, palielinājusies arī zemūdens zvejnieku aktivitāte. Jānis Zilvers atzīst, ka akvalangistus ir grūti noķert, bet, protams, ne neiespējami. Viņš stāsta, ka tas esot dārgāks “hobijs”, jo jāmaksā gan par pašu šauteni, gan akvalangu.

Trīs taimiņi – lielākais loms, ar ko pieķerti maluzvejnieki. Par tādu pārkāpumu var iestāties kriminālatbildība. Jāpiebilst, par vienu nelegāli iegūtu lašveidīgu zivi - sods līdz tūkstoš eiro.

Ja skatās globāli, lašu kļūst vairāk, taču tas ir tieši Baltijas jūras ziemeļos. Tur ir trīs lielākās lašupes, kas saražo gandrīz deviņdesmit procentus no visiem lašiem – pauž “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pārstāvis.

Lašu izplatība Latvijā pēdējās desmitgadēs ir samazinājusies. Populāciju ietekmē ne tikai vides un laikapstākļu izmaiņas, bet arī saimnieciskā darbība un migrāciju barjeras nārsta upēs jeb bebru dambji.

To, vai lašveidīgo zivju nārsts bijis sekmīgs, institūta “BIOR” zinātnieki secinās pēc pusotra gada, kad ar inovatīvu iekārtu veiks lašu un taimiņu mazuļu uzskaiti. Tikmēr inspektori turpina uzmanīt lašupes.

свернуть