Šodien Iecavā atklāta olu ražotāja “Balticovo” apakšuzņēmuma “Bovo Gas” biometāna ražotne. Uzņēmumā saražotais biometāns, kas ir alternatīva fosilajai dabas gāzei, pirmo reizi ražots no vistu mēsliem, pirmo reizi nonāks kopējā gāzes sistēmā.
Ar muzikālu kosmisku skaņu performanci atklāta “Balticovo” apakšuzņēmuma “Bovo Gas” biometāna ražotne. Par tās izveidošanu esot parūpējušās 3,5 miljoni vistiņu, kas gadā saražo ne vien olas, bet arī 70 000 tonnu kūtsmēslu. Jau vairākus gadus tie izmantoti biogāzes ražošanai, bet tagad sperts solis tālāk.
A/S “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps: “Biogāze ir tikai izejviela šim gala produktam, kas tiek saražots jaunajā ražotnē. Sagatavots, attīrīts. Tiek nošķirts nost oglekļa dioksīds, un mēs iegūstam dabas gāzes analogu – biometānu, kurš ir ar zaļo izcelsmi.”
Kā skaidro uzņēmumā, biometāna ražošana no vistu mēsliem esot jaunums ne tikai Latvijā. To izdevies īstenot, pateicoties ciešai sadarbībai ar ārzemju tehnoloģiju ražotājiem Auškāps: “Šī ir viena no modernākajām gāzes pārstrādes stacijām pasaulē. Šī ir pirmā Baltijā noteikti šāda veida. Mēs esam salauzuši fizikas likumus. To, ka no putnu kūtsmēsliem varam saražot biometānu… Zinātne vēl vakar teica, ka to nav iespējams izdarīt.”
Jaunajā ražotnē saražos 100 000 MWh enerģijas, kas esot vairāk nekā gāzes patēriņš visā Bauskas novadā. Uzņēmumā saražotais biometāns pirmoreiz nonāks kopējā gāzes sistēmā. A/S “Gaso” Bauskas iecirkņa vadītājs Igors Savko: “Ražotnes mums Latvijā ir daudz. Ja pakāpeniski pāries un sāks ražot biometānu, pildīt iekšā tīklā, protams, “zaļas enerģijas” īpatsvars sadales tīklos palielināsies.”
Tikai jaunajā ražotnē saražotā biometāna apjoms gāzes cenu neietekmēšot, bet, palielinoties biometāna ražošanai, situācija varētu mainīties. Jāpiebilst gan, ka daudzviet pašvaldības jau praktiski atteikušās no gāzes izmantošanas apkurē. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks: “Mums gan abās pilsētās, gan pārējos ciemos ir gan šķeldas, gan gāzes apkure. Mēs arī skatīsimies, kas būs izdevīgāk mūsu iedzīvotājiem, ar to arī kurināsim. Jo vairāk šādu uzņēmumu, jo labāk.”
Biometāna ražošana ir solis ekoloģiskās pēdas samazināšanā, kā arī solis neatkarības palielināšanā no importētā fosilā kurināmā. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Jautājums – cik mēs to varam saražot? Jo vairāk, jo labāk. Protams, jāskatās, cik mums ir materiāli, ko mēs varam pārstrādāt. Izejvielas ir kūtsmēsli, visi organiskie atkritumi, un potenciāls šeit ir liels. Ir arī akmentiņš mūsu dārzā. Mēs plānojam izveidot publisko infrastruktūras punktus, kur varētu iepildīt biometānu kopējā sistēmā, jo šis projekts ir unikāls ar to, ka tas pa taisno pieslēdzās pie gāzes infrastruktūras.”
Ar labām ziņām bioloģiskajiem zemniekiem uz biometāna ražotnes atklāšanu ieradās zemkopības ministrs, kurš vēstīja, ka pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka digestātu, kas ir blakus produkts biogāzes ražošanas procesā, turpmāk augu mēslošanai varēs izmantot arī bioloģiskajās saimniecībās.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024
