Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē šajās nedēļās ir pazemināts ūdens līmenis, lai varētu veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu. Periods ir interesants dabas tūrisma entuziastiem, jo pazeminātā ūdens līmeņa dēļ skatam paveras ainavas, kas ikdienā slēpjas zem ūdens. Atsegtos Daugavas un tās pieteku krastus var vērot arī Aizkraukles un Jēkabpils novadā.
Kokneses viduslaiku pilsdrupas ir viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem Koknesē. Ja pils mūru fragmenti ir redzami visu laiku, tad šobrīd, kad Daugavas ūdenslīmenis ir pazemināts, skatienam paveras arī pils pamati. Tūristu kuģīša “Vīgante” kapteinis Oskars teic, ka pagaidām apmeklētāju interese nav pieaugusi, jo ūdens līmenis ir pazemināts tikai dažas dienas, bet neierasti skati ir vērojami daudzviet.
“Lielākoties tagad virs ūdens ir parādījušies senie Daugavas krasti, kas agrāk ūdenskrātuves dēļ bijuši zem ūdens,” stāsta Oskars. “Ir redzams rags pie pilsdrupām, kas parasti ir zem ūdens, kā arī no ūdens ārā iznākušas baznīcas drupas.”
Krasta līnija vietām atsegusies tikai dažu metru dziļumā, bet citviet skatam paveras vairāk nekā 10 metri. Kur doties, lai vērotu iespaidīgākos skatus, zina stāstīt Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite.
“Mēs ikvienu aicinām sākt ekskursiju pie mums, Kokneses tūrisma informācijas centrā, kur ir apskatāmi gan Kokneses viduslaiku pils makets, gan makets, kā Koknesē pilsdrupas izskatījušās 30.gados pirms Pļaviņu HES būvniecības,” stāsta Anita Šmite. “Mums ir arī digitālais stends, kurā mēs redzam Daugavu, kāda tā izskatās mūsdienās, un arī Pērses upes daļu. Šobrīd diezgan iespaidīgs skats un atsegušies krasti ir vietā, kur ir Likteņdārza skatu terase, un otrā pusē, kur atrodas luterāņu baznīca.”
Ūdens līmeņa pazemināšana ietekmē ne tikai Daugavu, bet arī tās pietekas. Pērses upe pie tilta, kas ir uz Daugavpils šosejas, zaudējusi lielāko daļu ūdens, dodot iespēju aplūkot upes gultni. Periodos, kad pa upi iespējama kuģošana, tūristi var aplūkot dolomīta krastus.
“Pērsē ir viens līcis, kur ir tik skaisti, it kā kāds būtu samūrējis tos dolomīta krastus,” stāsta gide Spodra Briede. “Lietuvieši man vienreiz uzdod jautājumu krievu valodā – kas šos krastus ir mūrējis. Es saku – neviens tos nav mūrējis, māte daba tādus ir radījusi. Tad viņiem ir pārsteigums.”
Jaunus iespaidus ūdens līmeņa pazemināšanas periodā var iegūt arī Jēkabpils novada Zvejnieklīcī. Tur Daugava zaudējusi tik daudz ūdens, ka upes gultni var izstaigāt kājām. Acīm paveras viss, ko gadiem ilgi auklējuši Daugavas ūdeņi. Visvairāk ir gliemežvāku, tāpat var redzēt beigtus vēžus un zivis, kā arī dažādus ikdienas priekšmetus, kas upē nonākuši cilvēku darbības rezultātā. Neierastie skati pārsteidz gan tūristus, gan makšķerniekus, kurus vairāk gan uztrauc ierobežotās copes iespējas.
Makšķernieks no Lietuvas Donatas saka: “Skaisti, es neko tādu nebiju redzējis, bet iepriekš bija labāk. Domāju, ka ar zivīm tagad nekā nebūs. Nulle.”
Plānots, ka pazeminātais ūdens līmenis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē būs līdz 29.septembrim, tātad makšķerniekiem vēl jāpaciešas, savukārt dabas vērotāji vēl var pagūt apmeklēt interesantākās vietas Daugavas un tās pieteku krastos.
Sandra Paegļkalne
