Kuldīgas mākslas rezidencē atklāta izstāde “Dārzkopja gads”, kurā ne viens vien dārzkopis atpazīs sevi, jo visus vieno pirmās salnas, simtā diena, kad jāsēj zirņi, vai kāda nepārziemojusi puķe. To visu pieredzējusi arī māksliniece Kristīne Abika, kurai mazdārziņš Kuldīgā ir jau trešo gadu. Izstāde ir viņas interpretācija par dārza kultu, dažādus pieturpunktus papildinot ar dārza dzīves detaļām, citātiem, scenogrāfiskiem elementiem un vēsturiskiem artefaktiem.

Pirms astoņiem gadiem gleznotāja, scenogrāfe un tērpu māksliniece Kristīne Abika kļuva par kuldīdznieci, bet par 100 kvadrātmetru liela mazdārziņa saimnieci, kur garām tek Venta, kur skatu tornis un senais velvju tilts teju ar roku aizsniedzami, pirms trim gadiem. Kristīne smejas, ka rūpes par dārzu kļuvušas par viņas pasauli un kaislību, turklāt rokās nonākusi arī čehu rakstnieka Karela Čapeka grāmata “Dārzkopja gads”, viņa sapratusi, ka tā ir par visiem dārzkopjiem – arī viņu, tā izstādei dodot arī nosaukumu. “Man ir ļoti svarīga tā priekšmetiskā pasaule. Saprotu, ka es nespētu uzveidot izstādi tikai ar gleznām, tikai plaknē. Un otrs tāds atslēgas punkts būtībā tai grafiskajai daļai un arī telpiskajai ir manis pašas zīmēta pirms padsmit gadiem mātesplate, respektīvi – dārza shēma. To mazo papīriņu, kas ir tāds paviršs pieraksts, viņu pārvērt monolītā objektā, jo tas ir nopietni.”

Tīri praktiskas un dārzniekiem svarīgas lietas, procesi un datumi te kļuvuši pār mākslas darbiem, piemēram, tomātu balsti par balstu galaktiku. Kristīne ļaujas arī smaidam par savām neveiksmēm, parādot, kā sociālo mediju bildes atšķiras no realitātes, cik svarīgi pamanīt pirmās pavasara pazīmes, protams, sava vieta arī salnai, bet iepriekšējās dārza saimnieces ilgus gadus lietotie darbarīki veido artefaktu sienu. Kristīnes dārza un māju kaimiņiene Krista saka – bija jau laiks tapt tādai izstādei. “Ja mēs skatāmies un sekojam līdzi, kas sabiedrībā notiek, tad tā nenoliedzamā tendence uz dārzkopības aktualizēšanos ir beidzot piedzīvojusi tādu izpausmi mākslā, mākslai būtu jāstāsta par to, kas mūsu sabiedrībā aktuāls, un dārzkopība tāda noteikti ir, vismaz kaut kādā vecumā sāk kļūt.”

Kuldīgas Mākslinieku rezidences pārstāvis Mārtiņš Dambergs: “Man patīk tas mātes čips, mātes plate. Tas ir brīnišķīgs darbiņš. Autore ir, manuprāt, veiksmīgi šo visu iepakojusi, ļoti talantīga māksliniece.”

Izstāde Kuldīgas Mākslas galerijā būs skatāma līdz 4. augustam. Un šobrīd pavisam noteikti ir zināms, ko Kristīne darīs pēc tam – sēs mežzlokus jeb lakšus.

свернуть