Lauksaimniecības zemes tirgū pašlaik valda ļoti liela cīņa gandrīz par katru zemes kvadrātmetru. Katrs par savu īpašumu vēlas iegūt pēc iespējas augstāku cenu. Lai zemnieki, kuri iznomā lauksaimniecības zemi, sevi pasargātu no nepatīkamām situācijām, ir ļoti būtiski pareizi sakārtot visus juridiskos jautājumus. Arī pie ReTV vērsās kāda lauksaimnieku ģimene, kurai nācies pat tiesāties, lai aizstāvētu savas intereses.
Inga Kalve ar dēlu Mārtiņu Kalvi saimnieko Valmieras novada Lodes pagastā. Katram ir sava saimniecība. Inga rūpējas par raženu slaucamu govju ganāmpulku, Mārtiņš audzē graudus. Inga Kalve jau kopš divtūkstošo gadu sākuma nomā lauksaimniecības zemi no kādas Kanādā dzīvojošas kundzes. Līdz zemes īpašniece nolēma savu zemi pārdot. “Viņa izpirkumā prasīja 300 tūkstošus par zemi. Tas nav tikai par lauksaimniecības zemi, tas arī par mežiem. “Altum” pārdeva par 120 tūkstošiem. Mums tāda cena netika piedāvāta,” stāsta z/s “Kalntontes” saimniece Inga Kalve.
Vēl pirms īpašuma pārdošanas Mārtiņš Kalve 2021. gada pavasarī ar Kanādā dzīvojošo kundzi noslēdza jaunu nomas līgumu, uzreiz arī veica pirmo maksājumu par pirmo gadu. Tas kundzi neatturēja jau pēc aptuveni mēneša zemi pārdot “Altum” Zemes fondam. Saimniekiem šī lauksaimniecības zeme ir ļoti svarīga gan lai sarūpētu lopbarību, gan arī lai nodrošinātu augu seku. “Padzirdējām ziņu, uzreiz zvanījām “Altum”, lūdzām, lai atļauj izpirkt zemi, jo tikko noslēdzām jaunu nomas līgumu, esam 17 gadus nomājuši, apstrādādājuši zemi, esam iekopuši, no krūmiem attīrījuši, iekopuši meliorāciju un tā tālāk. Sākumā “Altum” it kā nāca pretī, teica, ka viņiem nemaz neinteresē tā zeme un ļaus nopirkt. Pieprasīja visādus dokumentus, nomas līgumus, bankas dokumentus par nomas naudām, visu nosūtījām, visu saņēma, bet tik un tā viņi nepiekāpās un klusiņām nopirka,” stāsta z/s “Jaunkalntontes” saimnieks Mārtiņš Kalve.
Saimnieki iesūdzēja “Altum” Zemes fondu tiesā, jo uzskatīja, ka nav ievērotas viņu nomas līgumā atrunātās pirmpirkuma tiesības. Lauksaimnieki rāda biezu mapi, kurā apkopoti visi dokumenti par tiesāšanās procesu. Tomēr tiesā viņi zaudēja. Iemesls – tāpēc, ka zemnieka no jauna noslēgtais nomas līgums nebija reģistrēts pašvaldībā, tieši tāpat arī Ingas Kalves iepriekš slēgtais līgums. Inga Kalve saka: “2015. gadā pagarinājām vēl uz 10 gadiem, bet šo pagarinājumu vēlreiz pagastā nenoreģistrējām, un tas ir tas, kāpēc mums nav nekādu tiesību uz šo zemi.”
Sazinoties ar “Altum” Zemes fondu, ReTV saņēma rakstisku atbildi. Tajā norādīts, ka zemes īpašniece esot vēlējusies savu lauksaimniecības zemi pārdot tieši Zemes fondam. Tas bijis īpašnieces lēmums, īpašuma iegāde notikusi saskaņā ar likumu un likumā noteiktajām Latvijas Zemes fonda pirmpirkuma tiesībām. “Zemes fonds ir rīkojies likumā noteiktajā kārtībā. To atzinusi arī tiesa, kas izvērtēja situāciju un atzina, ka zemnieku saimniecībai nebija pirmpirkuma tiesību uz konkrēto īpašumu. Jāuzsver arī, ka esam piedāvājuši iepriekšējam nomniekam turpināt saimniekot šajā īpašumā. Nomas līgumā atrunātas pirmpirkuma tiesības pircējam kā trešajai pusei ir saistošas tikai tad, ja nomas līgums ir reģistrēts pašvaldības nomas līgumu reģistrā vai ja līgums ir reģistrēts Zemesgrāmatā.”
Kā ReTV norādīja zvērināts advokāts Toms Šulmanis, lai zemes nomniekam pirmpirkuma tiesības stāstos spēkā jau no pirmās dienas, zemes nomas līgumu ir nepieciešams reģistrēt Zemesgrāmtā. “Attiecībā uz pirmpirkuma tiesībām ir nianse, ka pirmpirkuma tiesības, kur reģistrē līgumu pašvaldībā, stājas spēkā tikai pēc gada no reģistrācijas. Respektīvi, ja darījums notiks ātrāk, nekā gads būs pagājis, piemēram, jūs noreģistrējat šodien, pēc trīs mēnešiem īpašnieks pārdod, tad jums šīs pirmpirkuma tiesības nav. Īpašnieks var pārdot, kam viņš grib. Tāpēc ir ieteicams jau pie pašas līguma noslēgšanas noreģistrēt zemes grāmatā pašu līgumu un šīs pirmpirkuma tiesības, kas ir līgumā.”
Advokāts vēl piebilst, ja nomas līgums ir reģistrēts zemes grāmatā un īpašums tomēr tiek pārdots kādai citai personai, tad reģistrētais nomas līgums jaunajam īpašniekam būs saistošs visu atlikušo termiņu. Savukārt, kā norāda “Altum”, zemniekiem Valmieras Lodes pagastā ir visas tiesības vienoties par zemes nomāšanu, jo īpašuma iznomāšana ir procesā.
Foto: Freepik
