Līvānu novada Kultūras centra jauktais koris “RUBUS” tika izveidots 2015.gadā, un jau pēc pieciem pastāvēšanas mēnešiem tas piedalījās koru skatē, kur ieguva I pakāpes diplomu. Tagad koris gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem. Kolektīva diriģente ir Daiga Koļesņičenko, kura piekrita Līvānu novada Kultūras centra direktores Aijas Smirnovas aicinājumam izveidot jaukto kori, lai atjaunotu jauktā kora dziedāšanas tradīcijas Līvānos. “Kāpēc vispār vīri un kāpēc man patīk jauktais koris? Jo līdzsvars starp sievišķo un vīrišķo izlīdzina un atmosfēra vienmēr ir daudz citādāka nekā viendabīgajos koros,” saka Daiga.
Sākums bijis grūts – kolektīvā bijuši vien divi vīrieši, bet ar laiku izdevies piesaistīt vēl vairākus vīrus, un tagad korī dzied jau 11 stiprā dzimuma pārstāvji. Daigas vīrs Oļegs Koļesņičenko, kurš ir otrs kora vadītājs, stāsta, ka daudzos kolektīvos, arī šajā korī vienmēr var vēlēties vairāk vīru balsu: “Mana loma šajā korī ir strādāt tieši ar vīru grupu. Dažreiz uzrunājam paziņas un draugus, vaicājam, vai viņi grib iesaistīties korī. Tādā veidā daži arī ir iesaistījušies, bet ar vīriem ir problēmas visur.”
Tomēr tie vīri, kuri dzied korī, kolektīvam ir pieķērušies. Aiz rokas uz mēģinājumiem neviens nav jāvelk. “Mani laikam motivē kopības sajūta kolektīvā,” stāsta kora “RUBUS” dziedātājs Juris Sniķers. “Es pats neticēju, kad mani pirms diviem gadiem uzaicināja nākt dziedāt korī. Es pat nesapratu, vai gribu, vai negribu. Bet atnācu, iesaistījos, un līdz šim es neesmu bijis tikai uz diviem mēģinājumiem. Nāku uz katru, jo šeit cilvēki nāk atpūsties, dziedāt un strādāt. Tā ir viena ģimene.”
Dziedātāji uzsver, ka daudz atkarīgs no tradīcijām ģimenē. Ja vecāki dzied un motivē to darīt arī bērnu, tad šim bērnam dziedāšana jau būs asinīs. “Man tas ir jau no bērnības, kad dziedājām kopā ar vecākiem,” stāsta kora dziedātājs Edgars Mamis. “Iesaistīties šajā korī man ieteica sieva, jo es neesmu vietējais, es šeit ieprecējos. Man patīk, ka kolektīvā visi ir ļoti draudzīgi, palīdzam cits citam, atbalsta. Puišiem vispār ir ļoti forši, jo mūsu ir maz. Meitenes lutina. Tas ir vislabākais.”
Šobrīd korī ir 55 dziedātāji. Saskaņot mēģinājumu un koncertu laikus ar ģimeni, maziem bērniem, darbu un mācībām nav viegli, tādēļ Daiga Koļesņičenko novērtē katra dalībnieka ieguldījumu kora attīstībā. Diriģente uzsver, ka tik lielu kolektīvu vadīt nebūtu iespējams, ja nebūtu uzticamas atbalsta grupas: “Es esmu viņiem simt reižu teikusi, ka šis koris nepastāvētu nevienu gadu, ja man nebūtu, kā es viņus saucu, rūķīši, kas atbild katrs par savu lietu. Mani tiešām pārsteidza tas, ar kādu entuziasmu viņi gribēja dziedāt, ar kādu entuziasmu viņi pieteicās palīdzēt. Viens kopē notis, viens izsūta ziņas, viens atbild par ziediem, viens par dzimšanas dienām, viens par citām organizatoriskajām lietām. Ir tādi, kas pieslēdzas tad, kad var.”
Koris “RUBUS” ir piemērs tam, kā ar dziesmu sirdī un cītīgu darbu, palīdzot cits citam, var sasniegt augstus rezultātus, ar ko var lepoties gan pats kolektīvs, gan līdzcilvēki.
Sandra Paegļkalne
