Ik gadu Latvijā aptuveni 200 līdz 300 cilvēku dzīvības varētu glābt, ja pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās gadījumā sabiedriskās vietās līdzcilvēkiem būtu pieejams automātiskais defibrilators. Sākotnēji bija iecerēts, ka šīs ierīces publiskās vietās būs obligātas jau no šī gada. Tomēr tagad ārējos automātiskos defibrilatorus Latvijā paredzēts ieviest pakāpeniski – līdz 2028. gadam.
Jau aptuveni gadu publiski pieejams defibrilators ir uzstādīts sporta kompleksā “Cēsis”. Tā vadītājs Ģirts Mārtiņsons norāda, ka galvenokārt jau paša personīgā pieredze mudinājusi aizdomāties, cik svarīgi, lai šāda ierīce ir vietās, kur pulcējās daudz cilvēku. “Cēsis šis sporta kompless ir ļoti apmeklēts. Notiek arī daudz sporta sacensības, kur ir paaugstinātas fiziskas slodzes, tāpēc šādas lietas vienmēr var noderēt.”
Pielietot praksē kādas dzīvības glābšanā šo ierīci, par laimi, vēl nav nācies. Taču Ģirts Mārtiņsons demonstrē, cik vienkārši lietojama tā ir. Tiklīdz defibrilatoru atver, pati ierīce sniedz vienkārši un skaidri saprotamas instrukcijas, kā to pielietot.
Pēc pašu iniciatīvas publiski pieejamus defibrialtorus izvietojušas vairākas lielveikalu ķēdes, kā arī tie jau pieejami vairākos uzņēmumos. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ReTV skaidro, ka cilvēka dzīvībai bīstamās situācijai nekādā gadījumā nevajag baidīties šīs medicīnas ierīces izmantot. Tās ir tik vienkāršas, ka arī cilvēki bez kādām priekzināšanām var izmantot. NMPD pirmās palīdzības eksperts Miķelis Puķītis: “Izmanto un veic izlādi tikai gadījumos, kad ir dzīvībai bīstama aritmija. Tā arī ir vienkārši būvēta, visu pasaka priekšā un parāda.”
Dienestā norāda, ka pagaidām Latvijā nav pieejamas statistikas, cik daudz gadījumos šādi publiski pieejami defibrilatori jau ir glābuši cilvēku dzīvības, taču dienesta darbinieki ik gadu aptuveni 1000 reižu veic cilvēku atdzīvināšanas pasākumus dažādās sabiedriskās vietās. Tikmēr Eiropā gada laikā aptuveni 150 tūkstošos gadījumu publisko defibrilatoru izmantošana pirmajās piecās minūtēs pēc sirds apstāšanās bijusi liktenīga, lai glābtu cilvēku dzīvību. Puķītis: “Mums ir situācijas, kas uz ielas var gadīties, bet ir arī darba vietas, kur cilvēki pavada ļoti lielu sava laika daļu. Ja darba vietā ir novietots un ir situācija, tad uzreiz var izmantot. “
Uzņēmējiem un iestādēm šīs ierīces gan ir jāuzstāda par pašu līdzekļiem, cena svārstās līdz 2000 tūkstošiem eiro. Tāpēc arī atlikta sākotnējā iecere, ka defibrilatori publiskās vietās būs obligāti jau no šā gada. “Mums būs prasība no 2025. gada 1. septembra izvietot šos defibrilatorus skolās un pašvaldību finansētās iestādēs,” saka Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Lai šīs ierīces būtu pieejamas izglītības iestādēs, no valsts budžeta atvēlēti 508 tūkstoši eiro. Defibrilatorus iecerēts iepirkt jau šogad, lai pēc iespējas ātrāk piegādātu skolām. Savukārt no 2026. gada ierīcēm jābūt pieejamām publiskās vietās, kur vienlaikus atrodas vairāk nekā 1500 cilvēki, bet no 2028. gada arī vietās, kur uzturās no 700 līdz 1500 cilvēki.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024
Foto: Freepik; ilustratīvs
