Droši vien tā pasaka bija,
Jo īstenība tā nevar būt...

Rūķīšu mājiņā rūķīši mazi
Atveda ciemos tevi pie manis.

Zvaigznes aiz brīnumiem zemē krita
Mums pie kājām un dega kā sveces.

Rūķīši stāstīja pasakas jaukas
Mums par laimi un mīlestību.

Gauja sūtīja baltbaltu miglu,
Lai tā aizsedz no skauģu acīm.

Darbavīrs dzenis sirmajā eglē
Liecībai iekala mūsteiktos vārdus.

Tūkstots un viena nakts tonakt bij mūsu
Tikai līdz rītam, līdz saules lēktam.

Droši vien tā pasaka bija,
Jo īstenība tā nevar būt.

свернуть